|
|
|
|
|
|
|
| | Bija kadreiz | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kādreiz piesmēja
Tautumeitas...
Tagad piesmej tautu dēlus!
Tās pašas meitas!
Valgām,
mirdzošām,
odžu acīm melojot,
ka mīl....
Jā...
Bet nesakot,ka mīl dēlu naudu,
mīl varu,
mīl māju!
Bet ne sirdi!
Un kad labumi beidzas,
pieviļot ar citu!
Kādreiz mācīja tikumu...
Un tas bija kādreiz... (10.07.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1021
Kopā:6130498
|
|
|
|