|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēdējā roku vijība | Autors - Dadiņa
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Manī dzima pareģis
Kad es skatījos uz mūsu plaukstām,
Kas bija vienojušās vienā veselā.
Bija atkal vajadzīgs tik ilgs laiks
Līdz tās pamazām tuvojās
Viena otrai?
Un vienojās vienā veselā
Kā toreiz-vai atceries
Es viņas novēroju?
Es šo skatu atcerēšos muužīgi
Ko redzēju?
Un tās bija tik sāpīgas izjūtas
Cik tās bija tuvu viena otrai
Līdz saplūda vienā
Viņas bija savijušās,
Bet vai tādas bija arī mūsu sirdis?
Un tajā brīdī kad tās vienojās
Es sapratu?
Tās vairs nekad nevienosies,
Tās nekad vairs nemeklēs viena otru?
Tās vairs nekad nebūs viens vesels!
Tad kāpēc viņām
Vajadzēja atkal vienoties
Lai man tagad sāpētu,
Sāpētu-saprotot, ka es pareģoju pareizi?
22.08.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
