|
|
|
|
|
|
|
| | Pēdējā roku vijība | Autors - Dadiņa
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Manī dzima pareģis
Kad es skatījos uz mūsu plaukstām,
Kas bija vienojušās vienā veselā.
Bija atkal vajadzīgs tik ilgs laiks
Līdz tās pamazām tuvojās
Viena otrai?
Un vienojās vienā veselā
Kā toreiz-vai atceries
Es viņas novēroju?
Es šo skatu atcerēšos muužīgi
Ko redzēju?
Un tās bija tik sāpīgas izjūtas
Cik tās bija tuvu viena otrai
Līdz saplūda vienā
Viņas bija savijušās,
Bet vai tādas bija arī mūsu sirdis?
Un tajā brīdī kad tās vienojās
Es sapratu?
Tās vairs nekad nevienosies,
Tās nekad vairs nemeklēs viena otru?
Tās vairs nekad nebūs viens vesels!
Tad kāpēc viņām
Vajadzēja atkal vienoties
Lai man tagad sāpētu,
Sāpētu-saprotot, ka es pareģoju pareizi?
22.08.2004 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1197
Kopā:6133787
|
|
|
|