|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Jūtas pret viņu | Autors - Livypinka
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs visi kādreiz nožēlojam izdarīto
Un arī es
Arī es nožēloju ļoti,ka palaidu viņu vaļā
Ka palaidu un pati aizgāju
Domādama tad,ka kaut kas nav kārtībā
Bet jūtu tomēr es,ka patiku viņam
Un varbūt kaut kas vairāk?
Varbūt viņš tik tiešām mani mīlēja?
Tik ļoti nožēloju to
Tik ļoti mana sirds graužas
Graužas no sāpēm un arī mīlestības,ko izjūtu pret viņu
Es atdotu visu, lai tikai varētu laiku atpakaļ patīt
Un nelaist viņu vaļā
Turēt cieši klāt pie sevis
Bet visiem nākas kļūdīties
Un laiku atpakaļ patīt gribas visiem
Es zinu,ka tas nav iespējams
Bet tomēr kaut kur dziļi zemapziņā
Es ceru,ka brīnums notiks.
28.06.2004 (19.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4060
Kopā:7007269
|
| |
| |
|