|
|
|
|
|
|
|
| | Es gaidu, bet negaidu tevi! | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ikkatra motora rūkoņa,
Kas izskan uz ielas,
Sirdi satricina asi.
Dūmi, kā nepiepildīti sapņi,
Izkūp nakts vēsumā.
Tās 5 minūtes cik pietuvināja,
Tik attālināja.
Pagrieziens neatskatoties neizdodās,
Un atkal šī vientuļā iela,
Nopūta un slieksnim pāri,
Atpakaļ savā skumju cietoksnī.
Turpinoties marinēties līdz atslābums,
Nepanesami pārņem ķermeni,
Un pārvēršas nogurumā,
Vēstot par gulētiešanu.
Kad beidzot nav jāšausta sevi,
Ar domām un pārdomām.
Padevīgi atdodos naktij,
Kā jaunava,
Ļaujot apņemt un aizsargāt.
Nomirstu ar savām raizēm.
Un tikai tad ir miers! (25.06.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|