|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Diena bez pieķeršanās | Autors - Zakjmaariite
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir diena bez laika un vietas, nav kur pieķerties, varbūt tikai nosalušos bērza zaros vai garām skrejošā kaķa astē. tik dīvaina sajūta, it kā tu būtu te, bet tai pašā laikā lidotu prom. es te, bet ne te, tā bet ne tā, viss ir citur un savādāk. nav patiesībā ne laika, ne vietas, kur es esmu, es esmu vienkārši tā kā esmu, bez pieturzīmēm un jautājumiem. es vienkārši esmu tāda kā esmu. tagad es esmu tuvu pie mākoņiem, es lidoju, lai satiktu Tevi, mēs tiksimies pavisam drīz, kad aukstums beigs līst iekšā pa logu, tad Tu satiksi mani sev blakus, tu pamodīsies no rīta un jutīsi manu elpu, tu pat nenojautīsi, ka esam bijuši šķirti, jo tā patiesībā nav bijis.
14.06.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
