|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kastaņi kokā | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Milzīgā kokā sēž
Kastaņu pāris.
Vēro no augšas pasaules ainas.
Lejā, zem koka
Guļ vecīt’s uz lāvas
Un vēro kastaņus kokā
No apakšas.
Kastaņi kokā cēli,
Spīdīgām brūnām mugurām.
Acis kā pogas
Un dzīvība rit pa dzīslām.
Vecīt’s no lāviņas
Noskirta vakar,
Bet uzrausās atpakaļ
Un nu vēro kastaņus.
Acis, trīs acis skatās
Ieplestām zīlītām.
Kā tā var būt,
Brīnās un šaubās, nesaprot.
Milzīgā okā sēž
Kasetņu pāris,
Bet kastaņi nav dzīvi,
Tie nevar skatīties...
Lejā zem koka
Guļ vecīt’s uz lāvas,
Bet viņam ir dzīve prom.
To neatsaukt un nedabūt.
Pat kastaņi nevar tam palīdzēt.
Tie skatās un ir kastaņi kokā... tikai.
26.10.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1086
Kopā:6847738
|
| |
| |
|
Autori
