|
|
|
|
|
|
|
| | Gaišais zieds | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz dzīvoja kāds gariņš,
Pavisam, pavisam maziņš.
Tas visu dzīves noteica
Un visus mīlēja.
Viņš katru rītu nāca,
Un laumiņu sirdis sauca.
Tad no visām malām,
Pār simtiem tūkstoš salām.
Te laumu ziedi plauka,
Un gariņš ziedputekšnus slauka.
Tad atnāk ezera velns,
Ļoti zaļš un pavisam melns.
Tad vienmēr sapņi beidzas,
Tik putekšņi joprojām beras,
Un laumiņu asaras veras
Un tūdaļ gariņam kaklā karas.
Un katru vakaru nojauna,
Mazs gariņš laumiņu sirdis sauc,
Tad tikai viena putna spalva,
Prom uz nakti trauc.
Laumiņas ir gluži kā eņģeļi, un par tām ir vērts rakstīt un pasapņot.
Zefira.
08.04.2004 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1174
Kopā:6130651
|
|
|
|