|
|
|
|
|
|
|
| | Apstājos. Un elpoju. To, ko nejūt citi | Autors - Santa Ze
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Divdesmitā gadsimta cilvēks
lasa instrukciju un pamācību,
kā salikt kopā,
kā izjaukt nelaimes brīdī,
kā aprūpēt un kopt
savu tiko iegādāto
dzīvi.
Sarežģīti vārdi
raisās uz lapām iesietajām,
kurās dzīves konstrukcija
smalki un tehniski apzīmēta.
Cilvēks nesaprot tos vārdus,
tie svešvārdi šī laika cilvēkam-
-sirds
-jūtas
-laime
-brīvība.
Un cilvēks samaksā
komerciālam uzņēmumam
par jūtu konstrukcijas pamācību,
jo pats nezin,
jo ar naudu vienkāršāk šķiet. (08.05.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|