|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Netverami... nezūdami | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Debess attēls sīkā rasas lāsē, –
kur paliek atspīdums, kad izžūst tā?
Un dzīves skaistie mirkļi – kur tie paliek?
Es mūža gadus laika upē pludinu,
tā neaizsalst nekad, ja karsta sirds,
un saltas skumjas siltā straumē zudinu,
tur lēkā prieka zivtiņas un smaidi mirdz,
pa tiltiem tāli svešinieki pāri iet,
bet klusos līčos arī ziemā ūdensrozes zied.
Var rožu līcī grimt kā mazā mūžībā
un mirkļu virtenes kā baltas krelles līdzi nest,
lai tad, kad palikšu es seklumā
un prom no upes vedējs atnāks vest,
šīs trauslās rotas manu stāvu vij
un paliek vienīgais, ko atņemt nevar.
Man vienmēr būs savs nezūdošu mirkļu dārzs!
(06.05.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1045
Kopā:6133635
|
| |
| |
|
Autori
