|
|
|
|
|
|
|
| | Pedējais gājiens | Autors - Šinšila
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sajūti sirdspukstus
Manus
Aiz ziemas
Un spārniem kļūs vieglākas spalvas.
Bez vijoļu skaņām saceru
Savu laimes simfoniju
Un notīs atdzīvinu sevi.
Pēdējais gājiens uz leju
Lai atvadītos no oļiem
Kuri ir ieņēmuši ēnu formu
No tavas smalkjūtības. (11.04.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|