|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | mana daba | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es esmu sarežģīta,
bet ļoti laba.
Dziļa un neizprotama –
tāda ir mana daba
kā visbiezākais mežs,
kas man pašai svešs.
Es sevi pat nepazinu,
bet varbūt mani
Tu vairāk iepazini
par mani pašu,
kad sajuti sev tuvu
manu silto dvašu
un dzirdēji čukstus
pavisam klusus:
- Es esmu kā stirna izbijusies
svešā meža malā maldījusies. –
Tad ar stiprinošiem vārdiem
man saudzīgi sirdi skāri
un teici: Es zinu,
ka Tu to spēj, ka Tu to vari...
To dzirdot,
Ar kādu spēku, kādu varu
(Es nezinu no kurienes
tas nāk un rodas
un uz kurieni
iet un dodas.)
un ar kādu sparu
es metos cīņā
kā uz dzīvību un nāvi
par patieso ceļu
atpakaļ uz sevi.
(25.03.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2040
Kopā:7483613
|
| |
| |
|