|
|
|
|
|
|
|
| | Tik vien | Autors - Elīza
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Liec man noticēt, ka putni tik līksmi vēl dziedās
Un puķes vēl košāk tais pļavās ziedēs.
Palīdzi saredzēt zvaigznes vasaras naktī
Un sajust, ka ej ar mani vienā taktī.
Liec man atkal just lietu savos matos
Un mirdzumu it visos acu skatos.
Māci mani sadzirdēt vēja čukstus
Un zemes sirds straujos pukstus.
Un vairāk neko.
Itin neko. (20.03.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|