|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīve | Autors - Cabis
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es taču nezinu,
Kam īsti dzīvoju
Vai tev?
Diez vai pasaulei...
Man bieži apnīk teikt,
Ka man nav ko beigt,
Nav ko pārtraukt,
viss turpinās.
Bet dzīvot reizēm noriebjās,
Viss samākslots un meli,
Tie izcelti, tik cēli,
Un apslēpti.
Pat tu
Vai tad es meloju?
Un padomā,
Dzīve liekās skaista.
Bet tā arī ir!
Tikai pacenties
Un paskaties
Uz dzīvi, ko tu dzīvo...
12.01.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1022
Kopā:6126409
|
| |
| |
|
Autori
