|
|
 |
|
|
|
|
| | Cerību vēji | Autors - Inta Koļča
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cerību vēji nopūš no lūpām
Pērnos skūpstus,
Aizpūš jau piemirstos glāstus,
Aicina uzdejot,
Klausoties mīlas stāstus,
Ievaidēt liek,
Sirdī dzist sākušās liesmas.
Vēji cerību pūš, glāsta,
Čukst pie auss un kaut ko stāsta…
Murrājot piezogas kaisle,
Domās skan ilgu dziesma…
Eh…cerību vēji-
Atdodiet skūpstus!
Man ilgās kaist lūpas,
Tās vientuļas, kailas.
Norociet pagātnes glāstus,
Ilgojos tvert jaunus…
Mani atstājāt kailu,
Iečukstējāt lai smaidu,
Tikai nepateicāt,
Ko īsti lai gaidu! (16.03.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|