|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apslēpto dārgumu spēle | Autors - Linda
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Putni bija devušies nakts dusā,
tikai vējš gar ausīm svilpoja
mūsu pazīstamās melodijas.
Vilcienu ātrumā tas zaudēja cerību,
cerību,
ko bija devusi
tava sirds.
putekļi aizslaucīja
mūsu atstātās pēdas,
lai neredzu ne es,
ne tu,
kur doties tālāk,
kā meklēt ceļu.
Pat naktstārpiņu gaismā
viens otru mēs neatrastu.
Arī mana un
tava sirds ceļu nerādīja.
Gar vietējiem bāriem,
zaudētām spēļu zālēm
lietus ūdens aizskaloja putekļus.
Palika tikai
dubļos iemīti pēdu nospiedumi.
Pēdas sirdī iemini gan tu,
gan es.
Kopīgi mēs bradājām
viens pa otra sirdīm.
Nogurums.
mēs gaidījām viens otru uz trepītēm
Bet kārdinājums sauca.
Sauca mūs atpakaļ uz sākumu.
Tik tālumā novīdēja cilvēks
sarkanā cepurē un šķietami sarkanos zābakos.
Es aizgāju.
Paliki tikai tu.
Uz paralēlo sliežu ceļa.
Turpat,
sākumā,
tālāk neticis.
(22.02.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3777
Kopā:7379348
|
| |
| |
|
Autori
