|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | tik tam, kas mīlot citus.. | | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
nobrāzumi sejā,
dažas piles lietus lāses,
veldzē izsalkumu.bezcerīgi,
esmu parasts, līdz apnikumam un bez glāstiem,
aizmirsts lauka malā,
pelēkais akmens raupjais stāvs.
tik, kas man raudot pieglauž vaigu,
savas bēdas uzticot un ticot, ka glābšu,
sajūt, cik daudz siltuma spēju atdot,
stāstot..rītu būs labi.
un paslēpts dziļi iekšā, zem sūnām,
maigums, ko neatklāšu,
ikvienam, kurš šurp te nāktu,
ceļos nometies, stāstot par dzīvi rūgtu..
nē.. tik tam, kas mīlot citus vairāk par sevi,
ne par sevi, bet par saviem mīļajiem lūgtu..
es dotu no saules siltuma sava,
un sev nenieka neatstātu..
(10.02.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
