|
|
|
|
|
|
|
| | Maniakālās tieksmes. | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es sēžu pie galda ar smirdošu tēju,
(Es šoreiz nepārspīlēju.)
Un lasu kaut ko par mikrobioloģiju.
Tu šķirsti žurnālu un skaties filmu.
Uz galda ir trifeles,
Kas pieder tikai tev.
Tu bieži mēdz kopējo savākt sev.
Un beigās tikai viens blondi nevainīgs-
ŪPS.
Kam negadās?
Man un kaimiņu Pēterim ne.
Tev ir soma, un krekliņš jauns.
Un tu vēl jautā,
Vai man uz ielas iziet nav kauns!
Ne viss, kas spīd
Ir zelts.
Un tomēr tu būsi
Mans bižutērijas akmentiņš,
Skaistuļu nenopelts.
(Es ceru, ka tu dusi,
Jo es šovakar klusi, klusi
Tā lēnām došos uz tavu pusi
Un ar nazīti maziņu, maziņu
Piebeigšu tevi tik “jauku un labiņu”)
(11.01.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|