|
|
 |
|
|
|
|
| | Čupiņa | Autors - Jānis Čupiņa
| | Komentāri (20) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es tikai čupiņa.
Sirds man akmens drupiņa.
Uz zemes ir man vieta.
Dzīvē esmu niecīga lieta.
Es maza čupiņa pelnu,
Kas atgādina baltu vai melnu.
Nav man roku nav delnu.
Nezinu ienīstu vai mīlu velnu.
Mans sapnis bija satikt vēl vienu.
Vēl vienu ar ko būt nakti un dienu.
Un es viņu satiku.
Tādu pašu mazu čupiņu.
Ar tādu pašu sirds akmens drupiņu.
Manās acīs tai atšķirība bija viena,
Tā bija balta un gaiša kā diena.
Iemīlēju viņu es uzreiz,
Un to teicu viņai ikreiz.
Ikreiz kad pamodos no miega,
Mans akmetiņš bij pārpilns prieka.
Un vairāk nevajdzēja man neko,
Kā brīnišķīgu prieku šo.
Tad vējš uz zemi uzpūta,
Un mūs uz pusēm pašķīra.........
Es maziņa čupiņa pelnu
Kas pavisam noteikti atgādina melnu
Ienīstu dievu, bet mīlu velnu
Un ļoti mīlu to čupiņu, manās acīs joprojām baltu nekādā gadījumā melnu! (30.12.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|