|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Čupiņa | Autors - Jānis Čupiņa
| | Komentāri (20)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es tikai čupiņa.
Sirds man akmens drupiņa.
Uz zemes ir man vieta.
Dzīvē esmu niecīga lieta.
Es maza čupiņa pelnu,
Kas atgādina baltu vai melnu.
Nav man roku nav delnu.
Nezinu ienīstu vai mīlu velnu.
Mans sapnis bija satikt vēl vienu.
Vēl vienu ar ko būt nakti un dienu.
Un es viņu satiku.
Tādu pašu mazu čupiņu.
Ar tādu pašu sirds akmens drupiņu.
Manās acīs tai atšķirība bija viena,
Tā bija balta un gaiša kā diena.
Iemīlēju viņu es uzreiz,
Un to teicu viņai ikreiz.
Ikreiz kad pamodos no miega,
Mans akmetiņš bij pārpilns prieka.
Un vairāk nevajdzēja man neko,
Kā brīnišķīgu prieku šo.
Tad vējš uz zemi uzpūta,
Un mūs uz pusēm pašķīra.........
Es maziņa čupiņa pelnu
Kas pavisam noteikti atgādina melnu
Ienīstu dievu, bet mīlu velnu
Un ļoti mīlu to čupiņu, manās acīs joprojām baltu nekādā gadījumā melnu!
(30.12.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1292
Kopā:7561994
|
| |
| |
|
Autori
