|
|
|
|
|
|
|
| | Tas par mani | | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zili apļi man pretī
Rūtaina siena ielocīta kaktā
Bet es tur nestavēšu
Esmu bijusi paklausīga
Un manā kreisajā smadzeņu puslodē
Ir melu detektors
Tādēļ nekļūsti smieklīgs
Manā dzīvē tāpat
Viss ir kā ziepju operā
Lido burbuļi
Un es tos mēģinu ķert
Man likās
Ka tur laistās krāsaina laime
Naivā...
Tās tikai ķīmisku apvalku sfēras
Ar gaisu vidū
Ieelpa
Izelpa
Ieelpa,ieelpa,ieelpa
Smoku
Tveru pēc skābekļa
Kur Mendeļejevs?
Gribētu zelta atomu
Paturēt labajā plaukstā
Kreisajā-miera pīpi
Lai beidzot visi iemīlas klusumā.
Manas domas maina
Savu agregatstāvokli-
Lēnām iztek
Caur sienu plaisām
Un piepilda tukšās vietas
Moku kambarī.
Robeža paliek turpat
Kur stāvēja pusgadu iepriekš
Vienīgi es tai nekaunīgi
Pārkāpju pāri
Jo mani nevar par to
Iesūdzēt tiesā.
Bet vienalga jautājuma zīmes
Nepazūd.
Varbūt beidzot nāksi tās izdzēst? (29.12.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|