|
|
 |
|
|
|
|
| | Klusu! | Autors - TAVAmīlule
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kails klusums starp dzīvību un nāvi.
Ne vārda vairs, ne kustību, ne lieku skaņu.
Piespiežu vaigu pie loga rūts,
Jūtu lietus samitrināto stiklu.
Klusums nāk tuvāk,
Bet nerunā, nestāsta pēc kā tas nācis.
Klusums nebilst ne vārda, bet smaida.
Riebīgi, klusi smaida.
Vai tas atnācis pēc viņa vai manis?
Tas paiet man garām, klusi smaidīdams.
Es palieku viena, piespiedusi vaigu pie loga rūts.
Tas aizgāja, klusums aizgāja man garām.
Es paliku … paliku viena.
10.11.2003 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1176
Kopā:6723038
|
|
|
|