|
|
|
|
|
|
|
| | Klusu! | Autors - TAVAmīlule
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kails klusums starp dzīvību un nāvi.
Ne vārda vairs, ne kustību, ne lieku skaņu.
Piespiežu vaigu pie loga rūts,
Jūtu lietus samitrināto stiklu.
Klusums nāk tuvāk,
Bet nerunā, nestāsta pēc kā tas nācis.
Klusums nebilst ne vārda, bet smaida.
Riebīgi, klusi smaida.
Vai tas atnācis pēc viņa vai manis?
Tas paiet man garām, klusi smaidīdams.
Es palieku viena, piespiedusi vaigu pie loga rūts.
Tas aizgāja, klusums aizgāja man garām.
Es paliku … paliku viena.
10.11.2003 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1349
Kopā:6132226
|
|
|
|