|
|
 |
|
|
|
|
| | Klusu! | Autors - TAVAmīlule
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kails klusums starp dzīvību un nāvi.
Ne vārda vairs, ne kustību, ne lieku skaņu.
Piespiežu vaigu pie loga rūts,
Jūtu lietus samitrināto stiklu.
Klusums nāk tuvāk,
Bet nerunā, nestāsta pēc kā tas nācis.
Klusums nebilst ne vārda, bet smaida.
Riebīgi, klusi smaida.
Vai tas atnācis pēc viņa vai manis?
Tas paiet man garām, klusi smaidīdams.
Es palieku viena, piespiedusi vaigu pie loga rūts.
Tas aizgāja, klusums aizgāja man garām.
Es paliku … paliku viena.
10.11.2003 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|