|
|
|
|
|
|
|
| | Brīdis iedvesmai | Autors - Elizabete Ilze Stepina
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aizvakar es atsitos pret zaru,
asiņoja mana piere.
Vakar man paziņoja nepatīkamu vēsti,
asiņoja tikai sirds.
Šodien mani pārsteidza nesagatavotu. Mani sita, slānīja ar
vārdiem, tad izrāva sirdi un aizmeta kaukāzietim brokastīs.
Rīt es rakstīšu šo un būšu jau beigta.
Diagnoze: pārslodze noasiņojot.
* * *
Man apnika krist.
Pat gaisa baloniņš necēla mani.
Nekas, itin nekas nespēja izkliegt manu krišanu.
Esmu par smagu, lai melnzeme mani turētu.
Caur zaļas zāles paklāju spraucās zilas puķītes uz augšu.
Bet govis brīnās.
Es krītu caur zāli,
caur zemi,
caur dolomītu līdz magmai
un vēl tālāk...
Krītu un nespēju apturēt, nespēju būt viegla.
Govis brīnās — viņas redzēja manu kritienu.
Redzēja un nespēja mani noturēt, jo viņas taču ir govis.
Tu neesi govs, tāpēc krītu.
Tu mani neturi.
Tu mani atlaidi.
25.08.2003 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1202
Kopā:6126589
|
|
|
|