|
|
|
|
|
|
|
| | Agne | Autors - Matīss
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skatiens man bij nieciigs, vaajsh
Dveesele - Taa mazinja un gaistosha
Kaa lietus saulei atnaakot,
Tik varaviiksne pazibeeja sapnii
Tad miglas maakonii es satiku Tevi!
Tu apbuuri manu mazo dveeseli
Un es lidoju, es lidoju un sapnjoju,
Zalja sniegpaarslinja biju es
Paarveertos par miilestiibu
Zied pukjes un raud manas acis
Bet Tu biji, esi un buusi
Enjgjelis kursh dariija manu dveeseli briivu!
Nav neiespeejamu lietu, kad esi
blakaam
Un nav neiespeejamu lietu, kad
kad domaas sildu Tevi!
29.10.2002 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1795
Kopā:6119867
|
|
|
|