|
|
|
|
|
|
|
| | Pakārtas līgavas lūgšana | | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šūpojās viņa,
tik tak,tik tak.
Miers viņā iesējies,
tik tak,tik tak.
Vēsturē ja veramies
pie pārestībām ķeramies,
jo skaidrs ir viens
tur nekarāas viņš!
Agonijā notrīc,
tik tak,tik tak.
Ķermenis atkal saļimst,
tik tak,tik tak.
Pat ja atminamies mēs
viņai sāp un sēc
itkā murisi ir,
bet aizmirsusi nē!
Vējš glāsta viņas vaigu,
tik tak,tik tak.
Un zvaigznes dara skaidru,
tik tak,tik tak.
Ka reiz bija mīla kvēla,
ko apdziedāja cēli
Un divas sirdis satikās
Bet viena ātri apstājās.
Viņas vietā raud debess,
tik tak,tik tak.
Un apraudzīt nāk mēness,
tik tak,tik tak.
Atminoties vēl šo to
varam teikt skaidri
nebija labi
ka satikās abi! (23.10.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|