|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | vienmēr smaidu,lasot tavu dzeju | Autors - Jānis Damroze
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
vienmēr smaidu,lasot tavu dzeju
tu kā bērns..draisks un rotaļīgs.
brīžiem gan gribi slēpties,
kā stirna -trauslais meža dzīvnieks-
nevainīgs smaids
plēst kāru vilku sabaidīts..
..bet interese tev liela,
plūkt maigo zāli pļavā tajā
kur miers un nemiers reizē mīt,
avotā dzidrā slāpes veldzēt
tauriņu lietus/pakrūtē sāp
strauji sit un iedrebas sirds,
slāpēt sevī dzimstošās bailes
ļauties un reibt,ļauties un reibt
klusām pie auss dzirdot balsi
skan kā melodija..
...
Tu un es, Tu un es
dabas bērni,lai laimīgi būtu
viens otram tik tuvu
ka tavus sirdspukstus jūtu
pārējā pasaule mūs neinteresē..
(23.10.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
