|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā jau pienākas | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā jau sapņotājiem pienākas.
Pasakās dzīvojam.
Pasakās mirsim.
Izlija smaržas.
Izplūda tinte.
Sajucis nu mūsu stāsts.
Par nelaimi-
Autori vēl salasāmi,
Slavējami un nosodāmi.
Tu neatbildi.
Tev patīk klusēt.
Nav spēka atdzīties,
Var tikai tavā klēpī dusēt.
Ik rīts mūs savādākus ceļ.
Ik vienaldzīgs vārds tukšākus smeļ.
Varbūt tāpēc tev patīk klusēt
Un es nevaru atdzīties.
Mums ir mūsu pasaka
Un mēs varam tajā rāmi dusēt.
(23.10.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
