|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā jau pienākas | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā jau sapņotājiem pienākas.
Pasakās dzīvojam.
Pasakās mirsim.
Izlija smaržas.
Izplūda tinte.
Sajucis nu mūsu stāsts.
Par nelaimi-
Autori vēl salasāmi,
Slavējami un nosodāmi.
Tu neatbildi.
Tev patīk klusēt.
Nav spēka atdzīties,
Var tikai tavā klēpī dusēt.
Ik rīts mūs savādākus ceļ.
Ik vienaldzīgs vārds tukšākus smeļ.
Varbūt tāpēc tev patīk klusēt
Un es nevaru atdzīties.
Mums ir mūsu pasaka
Un mēs varam tajā rāmi dusēt.
(23.10.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1976
Kopā:6748967
|
| |
| |
|
Autori
