|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tavs sudraba trauks | | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pa vidu atmiņu mežam,
Starp domu sūnām,
Kokiem no sapņiem,
Starp pagātnes liānām.
Starp nodomu dūmaku,
Peļķēm, kas saraudātas,
Starp smieklu stariem
No koku galotņu spraugām.
Mans Tu sudraba traukā,
Uz akmens no notikušā,
Ar pārdomu ķērpjiem
Par smagu pat purvājam...
Nejūtot dienas nomaiņu,
Lēni tas veras ciet.
Apaugot ar nedaudzām sūnām,
Ar zāli, ar tīkliem no pagājušā.
Biezam mežam pa vidu,
Sūnās uz cieta akmens,
Lēni tas veras ciet,
Lai pazustu nebūtībā.
(05.10.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3195
Kopā:7306969
|
| |
| |
|
Autori
