|
|
|
|
|
|
|
| | Mana ģimene | | Iesūtījis: Naskars | avots: nezināms | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēstule kara komisariātam...
Man ir 24 gadi. Esmu precējies ar 44 gadus vecu atraitni, kurai ir 25 gadus veca meita. Mans tēvs apprecējas ar šo meiču, tādejādi kļūstot par manu znotu(jo viņš nu skaitās manas meitas vīrs). Tādejādi manas sievas meita kļuvusi par manu pamāti(jo viņa ir mana tēva sieva). Mums ar sievu piedzima dēls. Viņš tagad ir mana tēva sievas brālis un tēva brālēns, tātad-mans tēvocis(jo viņš ir manas pamātes brālis)Tagad iznāk, ka mans dēls ir arī mans tēvocis. Mana tēva sieva arī dzemdēja bērnu, kurš vienlaikus kļuvis arī par manu brāli(jo viņš ir mana tēva dēls)un par manu mazdēlu(jo viņš ir manas sievas meitas dēls)Tā kā mātes vīrs ir viņa tēvs, tad iznāk, ka esmu savas sievas tēvs(jo es esmu sava dēla brālis). Tātad-esmu kļuvis pats sev vectēvs. Ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzu jūs, ministra kungs, neiesaukt mani armijā, jo likums paredz, ka vienlaikus nevar tikt iesaukti dēls, tēvs un vectēvs. Cerot uz jūsu sapratni- Jūs patiesi cienošais U.I (31.03.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Aiz apziņas, sirds stūrītī...
Aiz apziņas, sirds stūrītī
Ir zināmi man kapi,
Kur daži liekie guldīti,
Ko skrienot nesastapi.
Tur pensionārs kāds apbedīts
Bez piederīgiem klusi,
Jo progresīvi neskrēja
Uz...
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|