|
|
|
|
|
|
|
| | Viņš nepļaus | | Iesūtījis: Ksenija | avots: nezināms | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tēvs saka: "Dēls, rīt iesim sienu pļaut."
Dēls: "Es nepļaušu."
Tēvs: "Nē, pļausi gan."
No rīta aiziet abi uz pļavu. Tēvs saka: "Es aizmirsu ūdeni paņemt, aizej atnes." Dēls iet uz mājām, ierauga, ka māte ar kaimiņu ar seksu nodarbojas ne pa jokam. Nolēma nedaudz pagaidīt. Māte saka kaimiņam: "Tu savu kreklu
uzmet uz siena kaudzes, lai tad kad es iešu pusdienas nest - es pie Tevis aizietu nevis pie vīra." Dēls iet atpakaļ uz pļavu un ierauga, ka tēvs ķēvi ņem priekšā. Nu dēls pagaida, kamēr process pabeigsies. Pieiet pie tēva un saka: "Māte teica, lai tu savu kreklu uzmet uz siena kaudzes, lai viņa nesajauc tevi ar kaimiņu, kad pusdienas nesīs." Māte nāca un nokļuva pie tēva. Neko darīt. Tēvs saka dēlam: "Aizej aiznes kaimiņam šņabīti, citādi viņš tāds saskumis izskatās." Dēls šņabīti izdzer pats, aiziet pie kaimiņa un saka: "Tēvs uzzināja, ka tu guli ar māti, un nāks tūliņ tevi ar
cirvi sist nost." Kaimiņš nenoticēja. Dēls atgriezās pie tēva un saka: "Kaimiņam rati salūzuši, cirvi prasa lai aiznes." Tēvs ņem cirvi un iet pie kaimiņa. Kaimiņš ierauga un metas bēgt, tēvs šim pakaļ. Māte prasa dēlam, kāpēc tēvs skraida pakaļ kaimiņam, un dēls atbild: "Nu tēvs uzzināja, ka tu viņu krāp ar kaimiņu, nolēma viņu sist nost un pēc tam tevi arī sitīs nost." Māte, galvu saķērusi, skrien uz ciemu. Tēvs kaimiņu tā arī nenoķēris atnāk atpakaļ uz pļavu un prasa: "A kur māte aizskrēja?" Dēls atbild: "Māte uzzināja, ka tu ķēvi drāzi, aizskrēja uz ciemu visiem stāstīt." Tēvs pielec kājās un skrien mātei pakaļ. Dēls piesmēķē cigareti, atguļas pret siena kaudzi un saka: "Es tak teicu, ka nepļaušu – značit nepļaušu."
11.10.2004 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kā putekļi no ielām melnbaltām
Kā putekļi no ielām melnbaltām,
Kā smiltis tuksnešos mēs aizvējojam
Ar muļķu niekiem pilnām kabatām –
Vien tos ar laimi šad tad vienādojam,
Par īstenību neko nesakot,
Jo...
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1777
Kopā:6110798
|
|
|
|