|
|
|
|
|
|
|
| | Spēle | Autors - liu
| | Komentāri Izdrukas versija
„Paspēlējies ar mani! Paspēlējies ar mani!” paniski bļauj minka, kad es dodos prom. Man izdodas notvert tavu acu skatu un noturēt to tik ilgi, kamēr aiz saspringuma novēršos.
Minka bļauj arī tad, kad es pārrodos: „Samīļo mani! Samīļo mani!” Un tā viņas atkarība no glāstiem pārvēršas apsēstībā, un viņa neliksies mierā, jo zina, ka es nekur nepazudīšu, vismaz ne uz ilgu laiku. Kā viņa to var zināt? Dzīvnieka saprāts. Tu nekur nepazudīsi, bet par mani nekad nevar būt drošs. Es baidos pazust savās emocijās, tāpēc arī man ir nepieciešama aukle. Ne jau tu, nē, es nedaru pāri dzīvām būtnēm, pat ar savu klātbūtni ne, kaut gan vieglāk šo eksistenci ir pārtraukt. Es teicu vieglāk? Mans dzīvnieka veselais saprāts to neļauj, un es ļaujos plūsmai. Kamēr neko neuzsākšu, nekas nemainīsies, un nemainīsies nekad, ja vien kāds nepagrūdīs. Pagrūd mani – zem vilciena! Vai iegrūd tieši vilcienā iekšā, lai tieku prom! Gribu dzirdēt jaunus stāstus, tomēr gribai pietrūkst spēka. Mans labākais lēmums ir palikt vienai tik ilgi, kamēr pati sevi pagrūdīšu. Prieks vien ir, ka kucīti paņēma kāds cits. Nevajag man suņus. (19.11.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Aiz neredzamā
Kā pasakā tas spīguļo un viz, maina ledū krāsu,
Kā pasakā tas ir vēl maigāks par glāstu,
Nē, nepabeigt man nekad, nekad neaizmirst
Divu dvēseļu draudzības stāstu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1152
Kopā:6123386
|
|
|
|