|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ugunsgrēks | Autors - liu
| | Komentāri (4)
Izdrukas versija
Deg māja. Liesmu mēles šaujas ārā pa logu, kaut kas grab un krakšķ. Cilvēks vienaldzīgi pīpē uz balkona, vērojot, kā citi tikpat vienaldzīgi pastaigājas gar negadījuma vietu, apmierinot savu ziņkārību - visi it kā nejauši pagadījušies blakus. Divos naktī. Un ja nu kāds tur iekšā cīnās uz dzīvību un nāvi? Kāpēc tad, kad viss ir kārtībā, mēs par viņiem aizmirstam, bet tad, kad ir slikti, cenšamies parūpēties? Nav jājūtas vainīgiem par to, ka mums ir labi, mēs nevaram izglābt visu pasauli, bet varam palīdzēt kaut vai tikai saviem tuvākajiem. Ja mēs viens otru atbalstīsim, kopumā tā pasaule arī kļūs labāka.
Altruisms ir slēpts egoisms. Mēs jūtamies labi tad, kad palīdzam, bet, darot labu citiem, vislielākie ieguvēji esam mēs paši.
(25.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (06.12.2019, 15:18)Kurš te ir dumjš un vientiesīgs? Atzīstieties, bļin! :DPuszābaks (viesis) (06.12.2019, 14:36)Ir cilvēku kategorija, jo īpaši latviešu sabiedrībā, kam "nolikt" otru latvieti sagādā patiesu kaifu. Ja šis otrs redz tālāk un plašāk nekā vidusmēra nekompetentais letiņš, uzreiz pretīgais...Sensid (viesis) (03.12.2019, 19:50)Ha ha, filozofs, ne tikai dzejnieks. Pats tad arī atbildi uz tiem jautājumiem, kurus uzdevi.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Neprotu izlikties
Neprotu izlikties, negribu smaidīt,
Nemāku spēlēt šo absurdo dzīvi.
Pasaules uzspiestai kārtībai spļauju
Tad, kad ar dvēseli esam mēs divi.
Rīt atkal kairinās maņas un mocīs
Tevi,...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
