|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ugunsgrēks | | Ievietojis: liu |
Komentāri (4)
Izdrukas versija
Deg māja. Liesmu mēles šaujas ārā pa logu, kaut kas grab un krakšķ. Cilvēks vienaldzīgi pīpē uz balkona, vērojot, kā citi tikpat vienaldzīgi pastaigājas gar negadījuma vietu, apmierinot savu ziņkārību - visi it kā nejauši pagadījušies blakus. Divos naktī. Un ja nu kāds tur iekšā cīnās uz dzīvību un nāvi? Kāpēc tad, kad viss ir kārtībā, mēs par viņiem aizmirstam, bet tad, kad ir slikti, cenšamies parūpēties? Nav jājūtas vainīgiem par to, ka mums ir labi, mēs nevaram izglābt visu pasauli, bet varam palīdzēt kaut vai tikai saviem tuvākajiem. Ja mēs viens otru atbalstīsim, kopumā tā pasaule arī kļūs labāka.
Altruisms ir slēpts egoisms. Mēs jūtamies labi tad, kad palīdzam, bet, darot labu citiem, vislielākie ieguvēji esam mēs paši.
(25.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
mīļie biedri
saglabāsim mieru, biedri
svinīgā nopietnībā
sērīgu ģīmi, acis grīdā
rokas virs pautiem
pašcieņu, biedri, pašcieņu
taču vēl drupačas jāuzknābā
tukšā dūšā,...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
