|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | MaZlIeT pArAnOjAs | | avots: nezināms |
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzīvoja un var būt vēl šobrīd dzīvo Amerikā pusis vārdā Rodžers. Patika viņam ļoti sieviete, kuras vārds bija Helēna. Reiz viņš uzaicināja meiteni uz kino un viņa piekrita. Tā nu sanāca, ka abi šo vakaru pavadīja brīnišķīgi.
Tad, kad vēsturei piederēja jau trīs, četri šādi vakari, Rodžers sadrošinājies uzaicināja Helēnu uz restorānu. Un deserta vietā viņi abi ielēca gultā.
Pēc kāda laika viņi jau satikās regulāri. Rodžers nedomāja ne par ko citu, kā tikai par Helēnu. Helēnas prātu nodarbināja tikai domas par Rodžeru. Un tad kādu vakaru, kad viņi abi kopā atgriezās mājās, Helēnai prātā iešāvās kāda doma, kuru viņa, daudz neprātodama, ietērpa vārdos: "Tu atceries, ka šovakar paiet tieši seši mēneši, kopš iepazināmies?" Mašīnā iestājās klusums, un Helēnai šis klusums šķita pārāk skaļš.
Viņa domā: velns, vai tiešām es viņu aizskāru?... Varbūt viņš jūt, ka mūsu savstarpējās attiecības viņu ierobežo; varbūt viņš domā, ka es mēģinu viņam uzspiest kaut kādus pienākumus, kurus viņš negrib uzņemties? Vai arī domā, ka nav vērts?...
Viņš domā: johaidī. seši mēneši.
Helēnas domas: kaut gan, stop! Es arī neesmu pārliecināta, ka man vajadzīgs šis romāns. Reizēm man gribas apstāties un pārdomāt, vai es tiešām gribu, lai viss iet turp, kur tas tagad iet. Ar to es domāju, ka es nezinu, kurp mēs ejam un kurp nonāksim. Mēs vienkārši gribam atstāt visu, kā ir? Mēs virzāmies pa taisno uz kāzām? Pie bērniem? Uz kopīgu dzīvi līdz vecumdienām? Vai es tam esmu gatava? Un vai es pilnībā pazīstu šo cilvēku?
Rodžera domas: tā-tā. ko tas nozīmē. Februārī mēs sākām satikties, tas bija uzreiz pēc tam, kad es izpārdošanā nopirku mašīnu. Un tas nozīmē. Velns, protams, es esmu aizmirsis apmainīt eļļu!
Helēnas domas: viņš ir satraukts, to var pat izlasīt viņa sejā. Rādās, es kļūdos. Varbūt viņš gaida no mūsu attiecībām ko vairāk, vairāk tuvības, lielākus pienākumus vienam pret otru. Varbūt viņš sajuta vēl ātrāk nekā es, ka es gribu atkāpties. Tiešām, esmu gatava zvērēt, ka tā arī ir. Tāpēc viņš ir tik noslēgts un nerunā par savām jūtām. Viņš baidās būt noraidīts.
Rodžera domas: pie reizes būtu jāpārbauda ātrumkārba. Un lai ko neteiktu tie mudaki, tā vēl līdz šim brīdim nav pienācīgi noregulēta. Un lai tikai pamēģina samuldēt, ka tas ir tāpēc, ka paliek vēsāks. Ārā ir +28°C. Mūs rausta kā tādā smirdīgā miskastē. Un par to es samaksāju 900 bakšus.
Helēnas domas: viņš ir nokaitināts. Un es viņu nevainoju, es arī viņa vietā dusmotos. Ak dievs, es jūtos tik vainīga, taču es nevaru nedomāt par to. Es vēl neesmu par viņu pārliecināta.
Rodžera domas: visdrīzāk viņi pateiks, ka 90 dienu garantija ir beigusies. Tieši tā, to viņi arī pateiks, mērkaķi.
Helēnas domas: iespējams, es esmu pārāk naiva, gaidu pasaku princi baltā zirgā, kaut arī sēžu blakus jaukam cilvēkam, kurš man ļoti patīk, pret kuru es neesmu vienaldzīga un kuram esmu pa īstam vajadzīga. Un šis cilvēks cieš tālab, ka esmu egoistiska, naiva muļķīte.
Rodžera domas: garantija? Viņiem vajadzīga garantija? Es viņiem, velns parāvis, parādīšu garantiju. Paņemšu to un iebāzīšu viņiem...
"Rodžer," iesāka Helēna.
"Jā?" nodrebot atbildēja Rodžers.
"Nemoki sevi tā," teica Helēna, un viņas acīs iemirdzējās asaras. "Man to nevajadzēja teikt. Ak... es jūtos tik draņķīgi."
"ē..e?" atbildēja Rodžers.
"Es esmu tāda muļķe," šņukstēja Helēna. "Es zinu, ka nebūs nekāda prinča un arī nekāda zirga. Tas ir muļķīgi!"
"Nav zirga?" jautāja Rodžers.
"Tu domā, ka es esmu muļķe?" jautāja Helēna.
"Nē, ko tu!" atbildēja Rodžers. Viņš bija priecīgs, ka beidzot var dot pareizu atbildi.
"Tas vienkārši. es neesmu. Man vajadzīgs laiks," beidzot viņa izmocīja
(Tad sekoja piecpadsmit sekunžu gara pauze, kuras laikā Rodžers maksimālā ātrumā meklēja atbilstošu un kaut cik derīgu atbildi. Beidzot viņš palika pie tā, kam, viņaprāt, bija jānostrādā.)
"Jā," teica viņš.
(Helēna, dziļi aizskarta, pieskārās viņa rokai.)
"O, Rodžer, tu tiešām to saproti?" viņa jautāja.
"Ko saprotu?" nesaprata Rodžers.
"Ka vajadzīgs laiks," teica viņa.
"O," iesaucās Rodžers, "protams, ka saprotu!"
(Tad Helēna pagriezās pret Rodžeru un ieskatotījās viņam acīs. Tas Rodžeram lika sākt nervozēt par to, ka sekos vēl kaut kas par zirgu.)
Beidzot viņa pārtrauca klusumu: "Paldies tev, Rodžer."
"Paldies tev," atviegloti nopūtās Rodžers.
Pēc tam viņš aizveda Helēnu mājās. Tajā vakarā Helēna aizgāja gulēt skumīga, ar izmocītu dvēseli un sāļām asarām uz vaigiem, kuras tā arī nenožuva visu nakti. Tai pašā laikā Rodžers atgriezās mājās, atvēra alus bundžu, ieslēdza televizoru un dziļi iegrima kāda tenisa mača peripetijās starp diviem itāļu sportistiem, par kuriem viņš agrāk nebija dzirdējis. Pašā viņa apziņas perifērijā vāja balstiņa klaigāja, ka mašīnā notika kaut kas ļoti svarīgs. Taču viņš bija pārliecināts, ka tāpat nekad nesapratīs, kas tur īsti notika. Tāpēc labāk par to nedomāt.
Nākamajā dienā Helēna piezvanīs savai labākajai draudzenei vai varbūt pat divām, un viņas par notikušo runās vismaz sešas stundas. Viņas rūpīgi izanalizēs to, ko viņa pateica. Un to, ko viņš. Atkal un atkal atgriežoties pie notikumu sākuma un izsekojot katru vārdu, katru intonāciju, mīmiku un žestu. Lai ikviens sīkums tiktu ņemts vērā. Viņas to apspriedīs nedēļām, varbūt pat mēnešiem, nekad neizdarot precīzus secinājumus. Un nezaudējot interesi.
Rodžers savukārt, kaut kad vēlāk spēlējot skvošu ar savu un Helēnas kopīgo draugu, saminstināsies pirms sitiena un sadrūmis pajautās: "Bill, Helēnai kādreiz ir bijis zirgs?" Tas arī ir viss stāsts. Un, kā man rādās, tad ar šaipus okeānam dzīvojošajām skaistajām būtnēm ir līdzīgi. Nja
21.11.2003
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Iedvesma
Tādos īpašos mirkļos,
Kad Iedvesma nāk,
Stingri ķeros es irkļos,
Un laiva traukt sāk.
Gaismas lāsīte sīka,
Jo nevajag daudz
Ausmai, miegaino jūru
Kas modināt sauc.
Tajos...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1080
Kopā:6110101
|
| |
| |
|
Autori
