|
|
 |
|
|
|
|
| | Laiks, jel apstājies! | | Ievietojis: liu | Komentāri (1) Izdrukas versija
Neizdodas neko sarakstīt. Ir pārtrūkusi kāda stīga, tagad jāsauc meistars to atjaunot un uzskaņot. Fantāzija dus tālā sirds nostūrī un nemostas. Jā, man arī no rītiem ir tik grūti pamosties. Rūpju nasta kā dūmakains negaisa mākonis, vēstīdams par gaidāmo vētru, aizēno manu sirdi. Pats Zevs iesper savu zibens šautru manā pēcpusē! Attopies! Lietus lāses sitas sejā, krusa vaigus sārtus dara, sniegs skatu aizmiglo - tāda vētra manī plosās. Tikai mieru lūdzu, pirmoreiz tā ir mana vienīgā vēlēšanās. Apstāties. Atstājiet mani vienu un ļaujiet nedomāt, lūuuuuuuudzu. Kaut laiks apstātos. Vai tu mani dzirdi, Ziemassvētku vecīt? Mums nedeg sveces vainagā, mums pat vainaga nav, jo laika nav. Kurš vainīgs? Kā būtu, ja būtu... tad es slīktu savos bēdu plūdos. Laikam ir labi, kā ir. Būs labi. Mieru, mieru, tikai mieru. Gals nav aiz kalniem, vai ne? Nu, nu, cik bērnišķīgi tu uzvedies! Pat ar sevi sāc sarunāties! [Pažēlojiet mani!] Nožēlojami, tiešām, par vāju gars tev, saņemies. (09.12.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
mīļie biedri
saglabāsim mieru, biedri
svinīgā nopietnībā
sērīgu ģīmi, acis grīdā
rokas virs pautiem
pašcieņu, biedri, pašcieņu
taču vēl drupačas jāuzknābā
tukšā dūšā,...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|