 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Par draudzību |
| Man draugi - tīras dvēseles, ko tumsai apgānīt. Tie mirstot dzīvo šaisaulē un arī tajā mīt. Tos spundē visos cietumos, liek trakomājās ar, Bet tie prot pelnos pārvērsties un liesmā atdzimt var. Man draugi baltie eņģeļi un apkvēpušie ar. Tie nekad necīnīsies pret, bet vienmēr tikai par. Zem kājām varavīksnes tilts un kāpiens augšup - nieks, Ja pašā augšā gaida mūs viens pavasarīgs prieks. Man draugi mūžam vientuļie, ko vientulība dzen Uz priekšu prom pa tuksnesi, un ūdens beidzies sen. Grib ļaunums, lai mēs nolemjam cits citu nepazīt, Rieš Dieva acīs asaras. Kaut ātrāk sāktu līt! |
| (14.03.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |