|
|
 |
|
|
|
|
| | Skārdi un lūžņi (35 rindiņas) | | Ievietojis: Aleksandrs Leicers | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skārdi un lūžņi
Uz kalna rietumu malas
Netraucē saulrieta staram.
Man bija saruna.
Nu, ne jau piederēja.
Biju tās īrnieks uz mirkli,
Mēs saderējām.
Ar Vienu Otru blakusvāģi
Par vārdiem runājām.
Silda atmosfēras tropu slāņi.
Lūžņu kalna mohikāņi.
Cik vārdus sarunā
Vajag, lai smietos,
Ja mēģinām izņemt liekos?
Pēc tam, kad sasniegts ir
Augstākais punkts,
Vārdu spēks dalās uz pusi.
Cik vajag, lai smietos?
Maz, tad vairāk līdz brīdim,
Kad smiekli ir klusi.
Viens Otrs liek likmi,
Cik vajag stāstam?
Es – cik baumām?
Viņš – cik lāstam?
Un reizēm vārdi top lūžņi,
Tie dzīvo ap rietumu malu.
Par pāris derību likmēm,
Piedzīvo vientuļu galu.
Es jautāju, cik vajag sāpēm?
Skumjām, kas tevī, nevis no ārienes.
Mēs sēdējām.
Šoreiz bez vārdiem.
Starp skārdiem uz rietumu pusi.
Jo es sapratu, un viņš saprata,
Ka var sāpēt pavisam klusi. (15.09.2020) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1157
Kopā:6531604
|
|
|
|