|
|
|
|
|
|
|
| | septini gadi | | Ievietojis: murmulite | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
šo dzejolīti es sarakstiju ļoti sen, man viņš ir pats mīļakais, veltijums manai vecmātei.
tajā laika man dzīve klajās ļoti grūti.
Septiņi gadi bez tevis.
Septiņus gadus es nesmaidīju
Tos gadus es raudāju
Pirms septiņiem gadiem
Ar asarām uz vaigiem
Es nāves gultā pavadīju tevi
Šos septiņus gadus
Dzīve mana par elle kļuva
Bez tevis vecomāt.
Es dzīvoju un nedzīvoju
Šos septiņus gadus
Es tikai par tevi, vecomāt lūdzos (19.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...Chilla (viesis) (20.06.2024, 20:37)es arī te esmu pēc daudzu gadu pauzes! labprāt atsāktu rakstīt dzeju un vēl ataunotu kontaktu ar radošajiem! ;)
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1458
Kopā:6303276
|
|
|
|