 (www.feini.lv) |
| only_me : Skaistais manā dzīvē |
| Manā dzīvē ir skaists šis mirklis. Tieši šis mirklis. Es te tā sēžu dārza vidū. Spīd saule. Ir silti. Blakām ar mazo sunīti Mauzi spēlējas mana māsa. Pašā dārza galā zāli pļauj mamma. Vēl aizvien spīd saule. Skaisti. Ik pa laikam uzpūš jauks vējš un nedaudz nomierina sakarsušo prātu. Zem pa skolas dienu piekusušajām kājām rotaļājas pavasara zālīte, tās nomierinot un sagatavojot rītdienas skolas gaitām. Klāt pieskrien lielā Hobe, otrs suns, ar lūgumu, kas izlasāms viņas acīs. Viņa vēlas, lai aizmetu bumbiņu. Un, kad es beidzot to izdaru man liekas, ka tagad Hobe vēlas, lai šis mirklis, kad kāds ar viņu rotaļājas, nekad nebeigtos. Un nebeidzas jau arī... Laiks ir apstājies, bumbiņa karājas gaisā, suņuks ir laimīgs, tāpat laba sajūta ir arī man, jo saule vēl spīd un ir labi. Šis mirklis, kas nu jau skaitās pagātne, man liekas skaists, jo ir labi. Man nav nekādu nepatīkamu sajūtu. Visapkārt skan skaistas pavasara putnu dziesmas, spīd pavasara saule, zaļo pavasara zālīte, un pavasaris jau vispār skaitās tas skaistākais gadalaiks. Vēl aizvien spīd saulīte... Tikko aprakstītais mirklis manā dārzā ir skaists manai dzīvei. Bet tagad jau liekas, ka manis nodzīvotajā dzīvē nav it nekā cita skaista, vai ne? Tā nav! Es vienkārši izstāstīju par vienu vienīgu mirkli manā mūžā. Bet manos 16 gados tādu niecīgu mirkļu ir bijis daudz, daudz, daudz.... Un es atklāšu vienu lietu, kas kaut nedaudz apskaidros visu to, ko esmu uzrakstījusi līdz šim brīdim. Tas mirklis dārzā taču bija skaists. Un visa mana dzīve ir pilna ar šādiem skaistiem, patīkamiem mirkļiem. Mana dzīve ir skaista. Skaistais manā dzīvē ir mana dzīve. Ikkatrs mirklis, ko es tajā nodzīvoju. Ikviena lieta, cilvēks un notikums ir skaisti pat tad, ja uz doto brīdi tā neliekas. Un man gribētos, lai skaistais manā dzīvē vienmēr būtu mana dzīve. 22.03.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |