 (www.feini.lv) |
| Klimpiņa : Pasaka, iz dzīves |
| Viņa- 15 gadīga meitene, brūniem, dabiski sprogainiem matiem un pelēkzilām acīm. Viņš- četrus gadus vecāks, ogļmelniem matiem, brūnām acīm un apburošu smaidu. Viņi ir kaimiņi, no blakus kāpņu telpas. Ar meitenes vecākiem puisis bija iepazinies sen, tāpēc nekādu satraukumu par iepazīstināšanu nebija. Meitenes brālis bija labs draugs puisim. Bet sākšu stāstīt no paša sākuma... Lieldienās meitene izjuta to, ka nav vienaldzīga kaimiņ puikam, kas izrādīja pastiprinātu interesi. Tas viņu mazliet satrauca, jo nekādu īpašo jūtu pusaudzei pret jaunekli nebija kā vienkārša draudzība. Viņš lika saprast meitenei to, ka kāds par viņu raizējas un kādam viņa ir svarīga. Līdz pirmajam viņu skūpstam pagāja diezgan ilgs laiks, jo īpašās pieredzes meitenei nebija. Kad tomēr tas mirklis bija pienācis meitene jutās neizsakāmi droši. Tas notika turpat pie mājas, kur vairāki jaunieši atpūtās. Viņa bija viena no tām meitenēm, kas vēlējās slēpt savas attiecības no vecākiem. Meitenes domas bieži svārstījās- būt vai nebūt ar viņu?! Vienu brīdi pašķīrās, viņa ignorēja puiša attiecības ar citām meitenēm un tas pat viņai nelika kļūt greizsirdīgai. Tomēr viņš nevarēja slēpt savas jūtas. Viņš bija atzinies, ka mīl mazo gan viņas tēvam gan brālim, tikai viņa pati to nedzirdēja. Viņš meitenei izdabāja visu. Piedeva visas muļķīgās uzvedības scēnas un stūrgalvību. Klāt bija sprogainās pamatskolas beigšanas diena. Viņa bija ļoti skaista- gluži kā princese un kopā ar puisi, kurš viņu mīlēja. Meitenes draudzenes ļoti priecājās par viņas laimīgajām attiecībām. Piemirsu pateikt to, ka puisis šajā dienā meitenei uzdāvināja sudraba ķēdīti ( kuru šodien neviens nevar piespiest noņemt), protams, mazā jutās neērti, jo iepriekš puiši nebija viņai dāvinājuši neko tik sirdij tīkamu. Tā pagāja laiciņš, kad viņi bija kopā. Viņa jutās varen` laimīga, ka katru rītu viņu pamodināja viņa dāvātais skūpsts. Viņi nedzīvoja kopā, viņi bija kaimiņi :D Meitene pārtrauca attiecības dēļ tā, ka domāja par to, ka puisim varētu būt citas intereses attiecībās ar mazo, jo viņa nebija gatava nopietnām attiecībām. Viņi pašķīrās.. Puisis sev atrada jaunu pieķeršanos- tā bija meitene, kura bija vecāka par piecpadsmit gadīgo meiteni. Slepus kaimiņi tomēr satikās. Vienu brīdi pat domāja par nākotni. Viņi skūpstījās tik kaislīgi, ka meitene knapi spēja savaldīt kaisli. Viņi satikās bieži.. Jaunieši kopā brauca divu dienu ekskursijā. Viss bija jauki, tomēr viņa ieturēja distanci. Tā bija Zvejniek svētku balle, kad meitene pateica, ka vēlas būt brīva! Puisim sāka birt asaras. Mazā pirmo reizi redzēja kādu raudam viņas dēļ. Viņa zināja, ka šim cilvēkam ļoti daudz nozīmē. Uz to mirkli likās viss ir sabrucis. Viņa sajuta sevī kaut ko tādu, kas viņai lika pateikt- Aizmirsti ko teicu! Viņa juta, ka tas varētu būt kaut kas vairāk par patiku. Nakti pavadīja kempingā. Visi bija noguruši no dejošanas. Puisis nekad nav skopojies ar skūpstiem, kurus meitene neatraidīja. Viņš bija pirmais kurš pieskārās viņas gludajam ķermenim viņa tam ļāvās, bet neko vairāk. Jāpaiet laikam, lai viņa piederētu. Atbraucot atpakaļ uz dzimto pilsētu viņš aizbrauca pie tās otras. Vairākas dienas cilvēki, kuri bija iemīlējušies, nesatikās. Mazā aizbrauca atpūsties pie jūras. Nebija satikusi viņu divas nedēļas. Meitene apsolījās dot puisim atbildi- būs kopā uz visiem laikiem vai nē! Viņa apsolīja...bet viņš atsūtīja īsziņu- atbildi vari nedot! Es izvēlos otru! Mazā bija sāpināta. Nebija tādas dienas, kad meitene, dabiski sprogainiem matiem, būtu nedomājusi par kaimiņu. Viņi satikās pēc divām, garām nedēļām... Ienākot dzīvoklī un ieraugot kaimiņu savā istabā meitenes nu jau apslāpētās jūtas uzausa no jauna. Puisis arī saprata, ka nav viņu aizmirsis. Viņi satikās slepus. Klāt bija vakars pirms puiša 20. dzimšanas dienas. Meitene pasniedza puisim jauku bildi lielā formātā kur viņi abi kopā. Tā bija no sirds. Viņam patika- ļoti! Savu dzimšanas dienu viņš svinēja divas dienas. Ielūgta arī bija mazā. Protams, tur ari bija tā otra meitene, kura mīlēja... Puisis ir licis, tai otrai vairākas reizes vilties, ka šoreiz viņa arī juta, ka tie divi satiekas slepus. Viņš atzinās mazajai. Viņa bija laimīga, tikai ir tā otra ar kuru viņš bieži ir pavadījis laiku. Ar to otru viņam bija nopietnākas attiecības, ne tik dvēseliskas kā fiziskas. Pārmest mazā neko nevarēja. Visu izšķīra pēdējais vakars, tā viņš teica. Mazā vēl joprojām nesaprot, kas bija nepareizi. Viņi satikās vēl reizi- pēdējo kopā. Nebija ne skūpstu ne jauku vārdu. Viņš teica- Esmu iemīlējis to otru! Mazā atnākusi mājās jutās tik pazemota, tik nodota. Viņa raudāja, nekas cits jau neatlika. Viņa raudāja, līdz viņai pietrūka asaru ko izraudāt. Arī spēka pietrūka izciest tās sāpes. Viņa saprata, ka ir tiešām iemīlējusies. Tas bija patiesi. Šobrīd puisis dzīvo ar to otru, jau kādas divas nedēļas pēc tā visa notikušā. Meitene joprojām cer, ka jūtas nav mainījušās no viņa puses. Varbūt kādreiz.. kādreiz vēl, kad viss būs savādāk, kad katrs mācīsies no savām kļūdām. Viņa cenšas aizmirst, bet negrib. Viņa pazaudēja cilvēku, kuru mīlēja, kuram uzticējās, kuram viņa patika tāda kāda bija- no rīta izspūrušiem matiem un kā vienmēr dusmīga par to, ka ir tik agri pamodināta. Tā ir pavisam neliela daļa no tā, ko mazā stāsta par pagātni, kura ir tik nesen izdzīvota. Viņa sēž un raksta, durvis ir atvērtas, vakars vēls. Varbūt ienāks pasveicināsies? Viņš it kā mīlēja un pats teica- tos, kurus mīl nemaz tik ātri nevar aizmirst, tas liek viņai domāt to, ka iespējams viņi abi mīl vēl joprojām. Varbūt kāds no abiem sadūšosies atkal spert pirmo soli, vismaz sirsnīgai sarunai... |
| (17.08.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |