 (www.feini.lv) |
| Linda : Šī rīta pieturas stāsts |
| pietura. saule spīd acīs un čipsi kūst uz mēles. netālu no manis sēž sieviete, vidēji 25 - 30 gadi. smēķē. āda novecojusi kaut seja vēl jauna. zvana tētim. viņš slimnīcā. prasa vai var parunāties kamēr pienāk autobuss. riteņa trieciens pret pieturas soliņa dēļiem. man nokrīt mans tikko veikalā nopirktais ice tea. vīrietis. sejā var redzēt, ka dzērājs. viņš atņem sievietei telefonu. sievietes sejā parādās dusmas un naids. "es runāju ar tavu tēvu!" vīrieties ir pieturā sēdošās sievietes brālis. "kur nauda?" vīrietim ir pavēlnieciski agresīva balss. "tu laikam te tā bieži braukā apkārt, ne?" sākas vārdu kauja. "atdod naudu!" viņš paņēma sievietes somiņu. atrada pasi. pasē naudas nebija. "kur nauda?!" viņš palika niknāks. sieviete skatījās uz viņu un varēja redzēt viņas vēlmi - kaut skatiens spētu nogalināt. viņš turpināja meklēt. maks. tur naudas nebija. "man vajag 40 ls! kur ir nauda?!" "es tev pat 5 labi gribēdama nevarētu iedot!" viņš nometa viņas somiņu un ķērās pie kabatām. atrada. viņš paņēma naudu, uzkāpa uz riteņa un brauca. sieviete savāca mantas un gāja pakaļ saucot: "atstāj naudu autobusam!" es tikmēr sēdēju pieturā un skatījos šo kino. par velti. čipsi man bija popkorna vietā, ice tea kolas vietā, lielo ekrānu nomainīja pasaules plašums un mīkstie krēsli palika neatklāti. pēc neilga laika atnāca autobuss, sieviete nebija atpakaļ. toties es iekāpu. pakrūtē sāka trīcēt. mājas. /bail. |
| (17.08.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |