kad tavs ilgotais klusums
kā nenomaldījusies boa
apņems tevi no astoņām debesspusēm
atceries par to nemierīgo pīsli--
viņa izskricelēs
visas sarkstošās nopūtas
no dunošiem deniņiem
kad tu zvejosi mailītes
sālsūdens izgrauztās lāmās
starp sejas epitēlijaudiem
kuš
es lasīšu tavas zemapziņas vēlmes krūzītē
kad gulēsi |