Asinis pulsē galvā
Domas garām peld
Tinte ieplūst spalvā
Sirdī skumjas smeldz
Fonā spēlē šaubu liesma
Miesa dejot tiecas
Dvēselē skan šūpuļdziesma
Acis man kā ēnas liecas
Vienaldzība dominē
Apmātība klusē
Ņem un naidu nospēlē
Bezrūpības pusē
Bungādiņas viļņus ķer
Seja atmirst šķietam
Vispusībai vārtus ver
Veries cauri zvaigžņu sietam
Katrs savu ziedu rauj
Bezgalīgā laikā, telpā
Zaļo domu sienu pļauj
Izgārdz karstā elpā. |