Lai nebūtībā sāpes, dusmas
Cik asaru nav velti liets
Kā dzeloņainas nātres dursta
Un tukši vārdi ausīs kliedz
Vai būs reiz tā, ka ļaunais zudīs
Ikvienam laime pretī delnu sniegs,
Ka dzīslās tikai mīlestība plūdīs
Un vientuļš cilvēks nejutīsies lieks
Lai labsirdība ir kā maize,
Kas dienu dienā izdzīvot mums ļauj,
Tad mūžam gaisīs rūpes, raizes,
Jo katru mirkli silta doma skauj. |