Es nemīlu tevi, tu dzirdi!
Tu salauzi mani, manu būtību, manu sirdi!
Tu,
Tu dzirdi!
Kā gan tu to varēji, Gaišā, skaistā, cēlā.
Kā, kā tu to , varēji,
Paraugies dēlā!
Es klusums miris, nav vairs “es”,
Ir mana ēna uz šīs pasaules.
Ir Kika, kaķene, ko kapos ņēmu,
Klēpī par visu vari raušas un murrā mēmi,
Tik dzīvnieks jūt cik man ir slikti…, lēni, lēni
Sirds man vēl sitas,
Kāpēc, kāpēc aizgāji tu pie cita!
Caur nemīlu es mīlu tevi!
Tu dzirdi, vai tu to dzirdi!!!
Bet vārdu nav, kliedzu es...ar sirdi...
Tu aizgāji, es paliku ar to, kas guļ man klēpī,
Lai Dievs tevi svētī! Caur nemīlu es mīlu tevi,
Tu dzirdi mani, vai tu to dzirdi!!!
...bet vārdu nebūs, tie jādzird tev...ar sirdi...
Tu dzirdi?
|