 (www.feini.lv) |
| venija : kaija |
| „Vai tu modināsi mani ar smiekliem, kas tavā somā?” domīgi dzied Hospitāļu iela. Es atrodos pie pirmās slimnīcas. Uz Šarlotes un Brīvības ielas stūra. No Hospitāļu ielas ne miņas, arī no hospitāļu atmosfēras ne. Cauri slimnīcai teritorijai steidzas vīriņš ar melnu koferīti, un viņam pretī raitā solī nāk Matīsa tirgus pārdevēja. Caurspīdīgajā somā var redzēt salocītu priekšautiņu- rozā puķītes, krietni vien nomazgājušās, bet viņa steidz uz darbu-drīz vērsies tirgus, drīz sāks strādāt melnā koferīša birojs, drīz slimnīcā būs apmeklētāju laiks. Es tagad tāpat vien sēžu uz soliņa hospitāļa teritorijā, te neviens netraucē. Cilvēki baltos ķitelīšos dažbrīd uzmet skatu man, vai neesmu kāds noklīdis slimnieks, bet vairāk jau tomēr to ikdienas ļaužu, kas vienkārši paskrien garām. „Vai tu modināsi mani ar smiekliem, kas tavā somā?” viņi jau atkal dzied. Bet tava soma ir tukša. Tā tepat man līdzās stāv. Melna mugursoma-tirgus variants, iespējams, ka pirkta pie tās pašas steidzīgās pārdevējas. Nē. Lai tirgotu somas, priekšautu nevajag. Pie manis nolaižas kaija un nelabā balsī ķērc. Brokastis grib. Bet tavā somā smieklu nav. |
| (27.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |