 (www.feini.lv) |
| Gatis Beinārs : Jautājums |
| Naids un strīdi, arī dusmas Liek mums sliktus vārdus teikt Domas tumšas, bailes kautras Kāpēc jaucas mūsu dzīvē tie. Vai dzīve raibāka tad kļūst? Varbūt! Bet nē! Tā rodas šķiršanās un sāpes Zūd jēga ticēt sev un elpot Viss ilgi laistītais te žūst Smeldz dzīslas manī smago nastu velkot Un nebeidz mocīt mīlestības slāpes. Kad dusmas izkliedzis es esmu Pār mani nožēla un apskaidrība nāk Aiz spītības nav drosmes vārdam dvesmu Dot tā, lai atkal Tu man ticēt sāc. Jau simtiem reižu, to bez skaita Kad šķiramies, bet neļauj Dievs Tas labi ir, jo liktens visus gaida Un arī mūs, pēc laimes tiecamies. Tik ļoti vēlos labi viss lai būtu Lai saticība, miers un mīlestība valdītu pār mums Pats dārgākais- Tu man, es Tev, kaut nesagrūtu Bet kā man dzīvot, darīt ko, lūk jautājums. Varbūt nav pārliecības manī gana Par to, kādēļ es slikti rīkojos Kaut kas man neļauj izprast, tur un zvana Kādēļ es bezdibenī lūkojos. Mēs esam jauni, zaļi, mazliet dumji Maz pieredzes mums pašlaik dots Par to kļūst sirdī reizēm skumji, Ka saderību nākas daudzreiz pielaikot. Vien nākas atzīt to kā skolu Kas nedara, tas nekļūdās neviens Ir mīlestībā jāspēlē uz visu banku, Tad laime būs kā plaukstošs izgājiens! |
| (02.07.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |