 (www.feini.lv) |
| Gatis Beinārs : Būt vai nebūt |
| Es reizēm pats sev virsū krītu Un tikšķu tā kā pulkstenis, Kas nevar sagaidīt vairs rītu Un riebjas pilnīgi it viss Ir skumji tad, kad sēdi Tu Kā it kā tikko piedzimtu Tu veries sevī dziļi iekšā Labprāt tur kaut ko atrastu, Bet tad ar nožēlu Tu redzi Tik bezkrāsainu portretu Ir arī tad, kad brīži grūti, Jo dzīve liekas pilnīgs sviests Tu pamet gaisā veco hūti Vai tiešām vēl par maz ir ciests? Tā gan, jau laikam Dievs ir lēmis, Ka visiem jānes rūpju krusts No pārdzeršanās katrs vēmis, Bet tas nekas, vēl daudz lemts just Pats galvenais ir turēt sevi Kaut kādos prāta ietvaros, Lai netriekt heroīnu vēnā Un nevārtīties pagrabos Ikvienā tunelī un tumsā Tur otrā galā gaisma spīd Reiz pienāk sapņu labā puse Pat domas augšupejā slīd. |
| (02.07.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |