Vai ir kāds, kas pateiks man tieši,
Par mīlestību ko godā un sauc?
Vistuvākam cilvēkam piekļauties cieši
Pasaulē plašā ikvienam ir ļauts
Tā ir kā bez krāsas, bez skaņas un formas
It viss, ko tā aptver top dzidrs un skaists
Ceļas un atplaukst vītuši ziedi
Virmojošs maigums pār zemi tiek laists
Šis brīnišķais spēks, tik varens tas ir!
Pat akmens sirdi par putniņu vērš
Uz mūžīgiem laikiem saista un vieno
Mīlošas dvēs’les vairs neizšķirt. |