 (www.feini.lv) |
| Gatis Beinārs : Rudens mīla |
| Kad pasaulē piedzima mīlestība Reiz sākās tas viss kādā rudenī skaistā Lai turpmākā dzīve mūsu, it visa Būtu gluži kā rudens virpulī laiskā Uz soliņa skūpstus sniedzām viens otram Laimības pilns es glāstīju Tevi Mēs zinājām to, ka būsim vēl kopā, Jo sirdsapziņa mūs žēlīgi neviļ Mūsu mīla ir tik patiesi kvēla Kā krītošas lapas trauksmaini jestras Tik aizraujoša kā brāzmainais vējš Tik sasildoša kā lietavas vēsas Tik satriecoša kā kliedziens spējš Tik veldzējoša kā čalojošs strauts, Kam skaujošos krastos tecēt ir ļauts Vienalga, cik liktens mums dzīvot ļautu Katrā gadā, lai četri rudeņi būtu Katrs no tiem – pilns bezgala jūtu, Kas tuvības atvarā abus mūs rautu Pat, ja vējaini viļņi apklusīs ūdenī Mēs vienmēr paliksim mirdzošā rudenī Eņģeļi svētītas dziesmas mums veltīs Katru kopīgo sirdspuksta sitienu zeltīs. |
| (29.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |