 (www.feini.lv) |
| Gita Mullere : Rindas |
| Dāviniet man tikai ziedus, Sarkanos šīs saules rietus. Melno nakšu spīdeklīšus, Rīta rasas pavedienus! *** Vairs nespēju mīlēt Un ienīst ne tik. Un viss, ko es jūtu, Vien sirds, kas tik sit. *** Vai man tā tik liekas, Vai tiešām tā ir, Ka zēniem šī dzīve Daudz vieglāka ir? *** Kur mīla tiek sēta, Tā naidam kā rēta. Tā pārvērš visu ļauno Par labo un skaisto. Mīlestība noēno slikto Un par čaklu padara slinko. Tā dzīves dziesmai jaunu skaņu dod. Laime pie mīlas ātri rod. *** Ja nemīli tu, Es nespēju mīlēt. Kur viens jau ir ļauns, Tur divi par daudz. *** Visi jau teic – zēni ir vienādi, No sākuma paved, tad iemīlēt liek. Pati biju vainīga, atļāvu vien Izraut man sirdi, pret zemi to triekt. |
| (29.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |