Pilnīgā nožēlā saplosu sevi
Par to, ka nespēju nosargāt Tevi
No sāpīgiem vārdiem dusmās, kas kvēlo
Vēlāk, kas ļoti man jānožēlo
Es iecirtu brūces sirdī Tev dziļi
Nav ciešamas sāpes, ja kāds Tevi viļ
Slāpē un dziedini, atdod tās vējam
Piedod, ak piedod man nodevējam!
Tu soli, ka aiziesi projām no manis
To pelnījis esmu, bet lūdzu jel paliec,
Es uzveikšu dēmonu manī, kas mīt
Dievs dodi man spēku to izdarīt
Saulīt mīļo, nepamet mani
Mēs abi to zinām, ka negribas šķirt
Ļausim, lai mīla mums krūtīs zvanī,
Kas aicina burvīgā plašumā nirt. |